PĒTĪJUMS
Covid-19 pandēmijas ierobežojumu
ietekme uz Latvijas pusaudžiem un jauniešiem

Jauniešu mentālā veselība ir kritiskā līmenī.

63% Latvijas jauniešu atzīst: viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies pandēmijas laikā

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs 2020. gada nogalē īstenoja apjomīgu pētījumu iesaistot vairāk kā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši  savupsiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi.

54,5% pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8% - ka ļoti pasliktinājusies Covid-19 laikā. 70,4% atzīst, ka pēdējo 2 nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk kā 60% piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām. 1 no 5 pusaudžiem atzīst, ka skolā sastopas ar psihoemocionālām grūtībām.

 

Satraucoši ir arī mentālās veselības lejupslīdes rādītāji. Ja pirmajā vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi (38,1%) vai pieņemami (24,3%), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējums uz pieņemami (31,6%) un slikti (29,8%).  Krasi samazinās to jauniešu skaits, kuri pandēmijā jūtās ļoti labi (no 19,5% 1. vilnī uz 7,6% 2. vilnī), bet to, kuri jūtas  kritiski slikti palielinās (no 4,6% 1. vilnī uz 7,8% 2. vilnī).

 

“Centrs izlēma veikt pētījumu par Covid-19 ietekmi uz pusaudžiem un jauniešiem 2. pandēmijas viļņa laikā, lai saprastu, kāda ir reālā situācija un kā savu mentālo veselību raksturo paši pusaudži. Secinājumi ir ļoti bēdīgi un mums, kas ikdienā strādā ar pusaudžiem un jauniešiem, ir skaidrs, ka Covid-19 seku pārvarēšanā valstij būs jādomā ne tikai par sekām ekonomikā, dažādu nozaru reanimēšanu un izglītību. Jau tagad valsts atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāsāk plānot, kā palīdzēt jauniešiem stabilizēt un atgūt mentālo veselību pēc šīs krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd ir svarīgi domāt par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos. Ja to ignorēsim, tad rezultātā cietīs bērnu akadēmiskie un dzīves sniegumi, psihoemocionālā labklājība, kā arī tiks radīts papildus slogs valsts budžetam ilgtermiņā, sedzot medicīniskās aprūpes, penitenciārās sistēmas un sociālo pabalstu izdevumus,” secina Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.

 

Šajā pētījumā izmantoti dati no Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veiktās aptaujas. Tajā tiek aptaujāti jaunieši no vispārējās populācijas. Lai nogādātu anketas līdz respondentiem pētījumā tiek iesaistīti skolu psihologi, pedagogi, kā  arī jauniešu organizācijas. 

 

Respondenti: Latvijā dzīvojoši pusaudži un jaunieši vecumā no 12 – 24 gadiem

 

Respondentu skaits: 1660  

 

Metode: anonīma anketēšana internetā. Kvantitatīvi un kvalitatīvi jautājumi.

 

Norises laiks: 2020. gada decembris

Prezentācija pieejama šeit.

Pilns pētījuma pārskats, speciālistu komentāri un rekomendācijas šobrīd pieejamas

Pusaudžu un jauniešu mentālās veselības platformas dalībniekiem.