top of page

Stress? Depresija? Mentālā veselība?

Ja vēlies palīdzēt sev vai savam draugam, saruna ar terapeitu var būt labs pirmais solis.

Vai man to vajag?

Ja pēdējā laikā esi piedzīvojis lielu stresu, nomāktību, problēmas skolā vai attiecībās ar draugiem un vecākiem - tad ļoti iespējams saruna ar speciālistu var Tev būt noderīga.

Kā tas notiek?

Pirmajā sarunā speciālists uzdos dažus jautājumus, lai labāk saprastu Tavu situāciju. Tad jūs kopīgi izskatīsiet rīcības plānus, kas varētu būt Tev noderīgi. Tās var būt gan lietas, kuras vari paveikt pats, gan sadarbības uzsākšana ar kādu no mūsu terapeitiem.

Kur es varu pieteikties?

Pieteikties un uzzināt vairāk info vari atsūtot SMS uz 29510511, vai aizpildot pieteikumu, kas atrodas šajā lapā.

Kas ir

mentālā veselība?

Mentālā veselība nozīmē to, cik labi un droši Tu jūties par sevi un savām attiecībām ar draugiem, vecākiem un citiem cilvēkiem. Laba mentālā veselība dod gan labu iekšējo sajūtu par sevi un citiem, gan spēju viegli tikt galā ar problēmām, neveiksmēm un dzīves sliktajiem notikumiem.
Tāpat kā fizisko veselību ietekmē un apdraud vīrusi vai slimības, tā mentālo veselību ietekmē stress. Līdzīgi kā ķermenis var piedzīvot fizisku nogurumu, tā reizēm smadzenes kādu iemeslu dēļ vairs īsti labi netiek galā ar spriedzi un stresu. Tad parādās kādas no mentālās veselības grūtībām. Tās ir bieži sastopamas - aptuveni 1 no 4 jauniešiem - un parasti sākas pusaudžu vecumā (no apt. 12 gadiem).

Kādas ir mentālās veselības problēmas?

Katram cilvēkam tās var izpausties diezgan dažādi. Bet visbiežāk pusaudžiem un jauniešiem grūtības sagādā šādas lietas:

​

  • Nomāktība, depresija

  • Trauksme, panikas lēkmes

  • Bezmiegs

  • Paškaitējums, graizīšanās

  • Pašnāvības domas

  • Grūtības mācīties vai darīt kādas lietas

  • Alkohola vai citu vielu lietošana vairāk nekā gribētos

  • Bieži strīdi ar vecākiem vai tuviniekiem

  • Vardarbība mājās (sišana, pazemošana)

  • Datora spēlēšana vai sēdēšana soctīklos ilgāk nekā gribētos

  • Aizkaitinātība, viegla "uzsprāgšana"

  • Mobings, pazemošana sociālajos tīklos

  • Vientulības vai pamestības sajūta

  • Pornogrāfijas lietošana, masturbēšana biežāk nekā gribētos

  • Uzmācīgas domas, kas nedod mieru

  • Problēmas ar ēšanu vai svaru

​

Kas var palīdzēt tās atrisināt?

Bieži Tu pats tiksi galā ar grūtībām vai tās samazināsies, Tev kļūstot vecākam un nobriestot visām smadzeņu daļām - tas aktīvi notiek līdz 25 gadu vecumam. Parasti situāciju uzlabo dzīvesveida izmaiņas - īpaši, miegs, fiziskā slodze un ēšanas paradumi.
Ļoti svarīgi, lai Tev būtu iespēja par savām problēmām izrunāties ar tuviem draugiem vai kādu pieaugušo, kuram vari uzticēties.
Ja tādas iespējas nav vai arī grūtības nepāriet, sagādā stresu vai diskomfortu, Tev parādās problēmas skolā, ģimenē, ar policiju, kas ietekmē Tavu dzīvi - tad noteikti ir vērts aprunāties ar kādu mentālās veselības speciālistu. Tas var būt psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs: galvenais, lai tas ir profesionālis, kurš specializējies darbā ar jauniešu problēmām un kura viedoklim vari uzticēties. Reizēm ir jāpamēģina vairāki speciālisti, līdz atradīsi īsto, un iegūt vēl kādu viedokli nekad nekaitēs.
Ļoti svarīgi uzreiz aprunāties ar speciālistu ir tad, ja Tu graizies, domā par pašnāvību, jūti, ka nespēj īsti kontrolēt savu rīcību vai bieži un daudz lieto kādas vielas.
Pilnīgi noteikti vari vērsties pie speciālista arī tad, ja neesi drošs, vai Tev vajadzīga palīdzība. Tādos gadījumos speciālists Tev palīdzēs labāk saprast, vai pastāv kādi riski un kam pievērst uzmanību nākotnē.

bottom of page